Lielākā daļa kukurūzas tiek audzēta, lai izmantotu to kā lopbarību, tad likumsakarīgi ir, ka saimniecībā iegūtie kūtsmēsli, virca vai digestāts tiek izmantots kukurūzas lauku mēslošanā. Ja kukurūza saņem lielu kūtsmēslu vai vircas daudzumu, ir svarīgi zināt šo substanču barības vielu saturu, lai varētu pareizi aprēķināt barības vielu bilanci un papildus plānot neorganiskā mēslojuma (minerālmēslu) vajadzību.
Barības vielu saturs organiskajos mēslos var būt ļoti atšķirīgs, un to vērtības ļoti mainīgas. Noskaidrojiet pašu ražoto organisko mēslu barības vielu nodrošinājumu, lai precīzi varētu aprēķināt minerālmēslu vajadzības. Tādējādi Jūs ekonomēsiet gan savus, gan dabas resursus, un sasniegsiet lielas kukurūzas ražas un kvalitāti.

 40 t / ha raža patērēs no 145 līdz 160 kg N / ha, un maksimālā nepieciešamība var būt pat līdz 210 kg N / ha. Lai nodrošinātu šo vajadzību, būtu labi salāgot kūtsmēslu un minerālā slāpekļa nodrošinājums. 
Šķidrmēslu emisiju vai slāpekļa noplūdi samazina Slarry Bugs baktēriju izmantošana mēslu uzkrāšanas laikā. Šīs baktērijas palīdz sadalīt salmu atliekas, masu veido jogurtveidīgu, viendabīgu, kā arī savairo slāpekļa piesaistošās baktērijas. Tas ļauj saglabāt gaistošo slāpekļa daļu un samazināt zudumus izkliedējot.

Ir dažādas izkliedēšanas tehnoloģijas, bet efektīvākās no barības saglabāšanas viedokļa ir tās, kas nodrošina tūlītēju iestrādi augsne. 
Kukurūzu var mēslot arī augšanas laikā starprindās. To dara apmēram 4-8 lapā.